Veiksmīgi noritējušas sarunas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē

  1. februārī Latvijas Diabēta centra pārstāvji piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē, kurā izskatīja jautājumu Par ierīcēm insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem. Šīs sēdes norisi un dienas kārtību iniciēja deputāte Janīna Kursīte-Pakule, kura jau iepriekš uzklausīja vecākus un pērnajā gadā palīdzēja nodrošināt 710 000 EUR lielā finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta insulīna pumpjiem un aprīkojumam bērniem.

Sēdē LDC pārstāvji deputātiem iesniedza informāciju par esošo situāciju Latvijā diabēta jomā – pacientu skaitu, 1. tipa diabēta atšķirības no 2. tipa diabēta un komplikāciju riskiem. Kā arī sniedza savus priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem 1. tipa diabēta aprūpē, rosinot:
1. Palielināt glikēmijas testa strēmeļu skaitu dienā bērniem līdz vismaz 6;
2. Izveidot individuālā budžeta principu, lai pacienti paši pieejamā finansējuma apjomā varētu iegādāties glikēmijas testa strēmeles vai, piemēram, sensorus;
3. Nodrošināt finansējumu insulīna pumpja terapijai bērniem arī 2019. un nākamajos gados;
4. Iekļaut kompensējamo ierīču sarakstā insulīna vienreizējās injekciju adatas;
5. Paredzēt finansējumu diabēta apmācībām;
6. Nesamazināt veselības aprūpes apjomu un finansējumu jauniešiem, kas turpina mācīties līdz 25 gadu vecumam.
7. Paaugstināt ģimenes ārstu kompetences diabēta diagnostikā un ārstēšanā.
Runājot par ierīcēm insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem LDC deputātiem sniedza uzskates līdzekļus – insulīna pumpis, katetrs, rezervuārs, lai radītu pilnvērtīgu priekšstatu par apspriežamo tēmu.
Sēdē Nacionālā veselības dienesta un Veselības ministrijas pārstāvji skaidroja, ka arī turpmākajos gados bērniem tiek plānots finansējums ierīcēm insulīna pastāvīgai ievadīšanai, ko pilnībā atbalstīja arī komisijas locekļi.
Tāpat tika skaidrots, ka Veselības ministrijas plānotie 11 diabēta apmācību kabineti paredzēti 2.tipa diabēta pacientiem.
Atsaucoties uz LDC, priekšlikumu deputāte Silvija Šimfa ierosināja ieviest “vaučeru” principu, lai 1.tipa pacienti varētu brīvi izvēlēties kādu glikēmijas kontroles sistēmu iegādāties – aptiekās piedāvātos glikometrus ar testa strēmelēm vai arī pasūtīt sensorus.
Savukārt deputāts Mārtiņš Šics norādīja, ka Veselības ministrijai nepieciešams stratēģiski plānot veselības aprūpē iesaistītos cilvēkresursus, lai nodrošinātu nepieciešamos speciālistus arī 1.tipa diabēta aprūpē.
Deputāte Aija Barča rosināja virzīt finansējumu no budžeta neparedzētiem gadījumiem nepārtrauktās glikozes uzraudzības sistēmu (piemēram, FreeStyle Libre) iegādei bērniem.
Sēdes noslēgumā apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks ierosināja sasaukt atsevišķu darba grupu, kuras uzdevums būtu izstrādāt rīcības plānu tālākajām darbībām situācijas sakārtošanā un uzlabošanā. Šī procesa organizēšanu uzņēmās Jānis Trupovnieks, kurš uzskata, ka jāmaina domāšanas veids un beidzot ir jāpievēršas cēloņu novēršanai nevis mūžīgai cīņai ar sekām.
LGD ir gandarīts par auglīgo diskusiju un panākto savstarpējo sapratni.
Sekojiet arī turpmāk LDC jaunumiem Facebook lapā un mājaslapā, jo mūsu atbalstītāji Saeimā, arī turpmāk sniegs infromāciju par procesa virzību. Savukārt LDC ir gatavs arī turpmāk piedalīties darba grupās, sniegt konstruktīvus un pamatotus priekšlikumus, lai neatstātu šo jautājumu novārtā.


Ko par situāciju mums stāsta statistika?
Katru gadu pacientu skaits, kam diagnosticēts diabēts, jo īpaši bērniem, palielinās, bet finansējums praktiski nemainās.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem kopējais pacientu skaits kuri slimo ar 1., 2. un cita veida diabētu 2016. gadā sasniedzis 88 945 personas. No kuriem 84 150 ir 2. tipa diabēta pacienti, kuriem slimība pamatā iegūta dzīves laikā dzīvesveida dēļ, vairāk nekā 60% pacientiem ir liekais svars (lielāks svars lielāka = insulīna deva = lielāki izdevumi budžetam), kā arī lielākais pacientu skaits ir vecumā pēc 50 gadiem.
Pretstatā 1. tipa diabēta pacienti ir 4196, t.sk. bērni 557, kuriem diabēts ir iedzimta autoimūna hroniska neārstējama slimība, turklāt saslimstība var būt jau no zīdaiņa vecuma un pamatā sākas bērnībā.

Grafiks: 1. tipa diabēta pacientu skaits laika periodā no 2012.-2016. gadam

Slimību profilakses un kontroles centra dati parāda, ka 2016. gadā 1. tipa cukura diabēts ir bijis par cēloni 29 cilvēku nāvei, tai skaitā 17 no mirušajiem bija vecumā no 15-59 gadiem.
Tikai 46% no kopējā diabēta pacientu ir laba metabolā kompensācija – HbA1c ir vienāds vai mazāks par 6.5%, savukārt vairāk nekā pusei pacientu – 28% HbA1c rādītājs ir robežās no 6.51-7.5, un 26% rādītājs ir virs 7.51%.
Dramatiski, ka vidējais 1. tipa diabēta pacientu HbA1c ir 8,67!
Slikta metabolā kompensācija nozīmē – KOMPLIKĀCIJAS!!!
Biežākās komplikācijas vecuma grupā no 0-29:
• Kardiovaskulārās slimības
• Perifēra neiropātija
• Neproliferatīva retinopātija
• Proliferatīva retinopātija
• Fotokoagulācija
• Makulopātija
• Aklums
• Kājas amputācija
• Ortostatiska hipotensija

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *