Kas un cik bieži jākontrolē dzīvojot ar diabētu

Dzīvojot ar diabētu mēs pierodam, ka regulāri jāveic cukura līmeņa kontrole, injekcijas, jālieto medikamenti un jāseko līdzi uzturam. Tomēr, lai sasniegtu labus rezultātus ar to vien nepietiek. Ir nepieciešams regulāri papildināt savas zināšanas, jākļūst patstāvīgākiem un savlaicīgi jāspēj pamanīt citas blakusslimības un tuvojošās komplikācijas, lai kopā ar ārstējošo ārstu pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk tās ārstētu. Talsu slimnīcas endokrinoloģe Valda Stalte norāda, ka katram diabēta pacientam būtu jāzina sekojoši kontroles parametri.

Cukura līmenis asinīs 
Tas jānosaka tukšā dūšā un divas stundas pēc ēšanas. Ja diabēts ir kompensēts, tad cukura līmenis tukšā dūšā ir normāls un divas stundas pēc ēšanas nepārsniedz 7,5 mmol/l. Ja pacients ārstējas ar insulīnu, cukura līmenis jāpārbauda pirms injekcijas izdarīšanas, lai varētu analizēt šo līmeni un attiecīgi koriģēt insulīna devu. Ja insulīns tiek injicēts četras reizes dienā, cukura līmenis arī jākontrolē četras reizes dienā. 
Ja insulīnu injicē trīs reizes dienā, kontrolē attiecīgi trīs reizes dienā u.t.t. Pacientiem, kas ārstējas ar tabletēm, cukura līmenis jākontrolē retāk – trīs reizes dienā divas dienas nedēļā. Svarīgi ir kontrolēt cukura līmeni arī pēc ēšanas, jo bieži tas ir paaugstināts tikai pēc ēšanas un tukšā dūšā ir normāls. Arī šis pēc ēšanas paaugstinātais cukura līmenis ir jāārstē. Pēdējie pētījumi  parādījuši, ka panākot vēlamo pēc maltītes glikēmiju, vairāk pacientu spēj sasniegt mērķa glikozēto hemoglobīnu. 

HbA1c (glikozētais hemoglobīns)
Tas parāda vidējo cukura līmeni pēdējos trijos mēnešos. Paaugstināts HbA1c līmenis norāda, ka diabēts nav kompensēts un attīstās hroniskas komplikācijas. Pacientiem ar 1. tipa diabētu HbA1c jākontrolē četras reizes gadā. Pacientiem ar 2. tipa diabētu tas jākontrolē 2–3 reizes gadā. Ja HbA1c līmenis ir paaugstināts, jāmaina ārstēšana, lai normalizētu to. Jo, kaut vai nedaudz samazinot HbA1c līmeni, ievērojami samazinās hronisko komplikāciju rašanās iespēja.

Cukura līmenis urīnā
Tas jākontrolē, ja nav iespējams to noteikt asinīs. Ja diabēts ir kompensēts, cukura līmenis urīnā tukšā dūšā un parasti divas stundas pēc ēšanas ir negatīvs. Paaugstināts cukura līmenis urīnā parāda cukura līmeni asinīs virs nieru sliekšņa, kas ir apmēram 7–10 mmol/l (atkarībā no nieru funkcijas).

Ketonvielas urīnā 
Tās jānosaka, ja ir vispārējā stāvokļa pasliktināšanās (drudzis, caureja, stress, trauma) un ja cukura līmenis asinīs ir virs 15 mmol/l, kas liecina par diabēta dekompensāciju.
Grūtniecības laikā ketonvielas urīnā jākontrolē, lai novērtētu, vai uzturā nav par maz ogļhidrātu. Tās var noteikt ar teststrēmeli vai laboratorijā. Ketonvielas urīnā prasa papildu izmeklējumus un intensīvu ārstēšanu.

Lipīdi
– Kopējais holesterīns; 
– augsta blīvuma holesterīns (HDL);
– zema blīvuma holesterīns (LDL);
– triglicerīdi. 
Jākontrolē reizi gadā. Paaugstināts lipīdu, īpaši LDL, līmenis liecina, ka pastāv risks aizsērēt lielajiem asinsvadiem sirdī, galvas smadzenēs, kājās. Paaugstināts lipīdu līmenis asinīs jāārstē ar medikamentiem – statīniem. Ārstēšanas kontrolei lipīdu līmenis jākontrolē reizi pusgadā.

Kreatinīns
Tas ir parametrs, kas parāda, kā strādā nieres. Paaugstināts kreatinīna līmenis nozīmē, ka nieru funkcija ir samazināta. Ilgstoši nekompensēts diabēts rada hroniskas izmaiņas nieru vados, kas savukārt ar laiku rada nieru nepietiekamību. Beigu stadijā nieru nepietiekamība nav ārstējama, un pacients jāpieslēdz mākslīgai nierei, lai atbrīvotu organismu no šlakvielām.
Pacientiem ar 1. tipa diabētu kreatinīna līmeni jāsāk kontrolēt piecus gadus pēc saslimšanas reizi gadā. Pacientiem ar 2. tipa diabētu kontroli sāk pēc diagnozes noteikšanas, jo nav zināms, kad 2. tipa diabēts ir sācies. Kreatinīns jākontrolē reizi gadā, bet, ja tā līmenis paaugstināts, jau 2–4 reizes gadā. Lai noteiktu nieru nepietiekamības pakāpi, pēc īpašas formulas jāaprēķina speciāls parametrs – glomerulārās filtrācijas ātrums.

Mikroalbuminūrija un proteinūrija (olbaltums urīnā)
Vesela cilvēka urīna analīzē nav atrodams olbaltums. Tikai, ja ir bojāti nieru kanāliņi un olbaltums var iziet cauri to sieniņai, tas parādās urīnā. Mikroalbuminūrija ir tāds olbaltuma daudzums urīnā, ko parastajā urīna analīzē nevar noteikt. To nosaka ar speciālu metodi. Būtiski ir diagnosticēt diabētisku nieru bojājumu, kamēr vēl ir mikroalbuminūrija, jo tad process var būt atgriezenisks un ārstējams. Proteinūrija ir tāds olbaltuma daudzums urīnā, kuru var noteikt parastā urīna analīzē. Tā liecina, ka bojājums ir dziļāks un neatgriezenisks.
Mikroalbuminūriju nosaka pacientiem ar 1. tipa diabētu piecus gadus pēc saslimšanas sākuma reizi gadā. Ja ir pozitīvs mikroalbuminūrijas tests, pacientiem jāsaņem ārstēšana ar speciāliem medikamentiem. Patoloģiskās izmaiņas nieru kanāliņos sauc par nefropātiju.
Pacientiem ar 2. tipa diabētu mikroalbuminūriju jāsāk kontrolēt no diabēta diagnosticēšanas brīža reizi gadā.

Okulista konsultācija, acs dibena apskate
Slikti kompensēts diabēts var radīt komplikācijas acs asinsvados, kas nepareizi izlokās; to iekšpuse kļūst grubuļaina, un var rasties asinsizplūdumi. Sākuma stadijās šīs izmaiņas var ārstēt. Regulāri jāapmeklē okulists un jāizmeklē acs dibens. Patoloģiskās izmaiņas acs dibenā, saistītas ar diabētu, sauc par diabētisku retinopātiju.
Pacientiem ar 1. tipa diabētu acs dibena apskate (ar paplašinātu zīlīti) un acs spiediena mērīšana jāsāk piecus gadus pēc saslimšanas reizi gadā, bet 2. tipa diabēta pacientiem – uzreiz pēc diagnozes noteikšanas reizi gadā. Ja ir retinopātija – divas reizes gadā un biežāk. 

Neiroloģiskā kontrole 
Slikti kompensēts diabēts ilgākā laika periodā rada izmaiņas arī nervu šķiedrās, kas izpaužas kā jušanas, sāpju un temperatūras sajūtu traucējumi. Visbiežāk šie traucējumi ir perifērajās ķermeņa daļās, bet var būt arī izolēti dažādi lielo centrālo nervu bojājumi. Jo agrāk bojājumu diagnosticē, jo labāka ārstēšanas kvalitāte un iespējas. Neiroloģiskā stāvokļa pārbaudi veic reizi gadā. Pacientiem ar 1. tipa diabētu kontroli sāk piecus gadus pēc saslimšanas, bet 2. tipa diabēta pacientiem – uzreiz pēc diagnozes noteikšanas. 
Regulāri jāveic kāju apskate, ādas stāvokļa novērtēšana. Dziļās jušanas izmaiņas jākontrolē reizi gadā, sākot no diabēta konstatēšanas. Pārbaude tiek veikta ar kamertoni pēc Rīdela–Zeiferta skalas.
Virspusējās jušanas izmaiņas nosaka pēc samazinātas pieskāriena, sāpju un temperatūras sajūtas. Pārbaude jāveic reizi gadā, ja konstatēta patoloģija – reizi pusgadā. Ja nepieciešams, inervāciju var pārbaudīt ar aparatūras palīdzību, kad kontrolē impulsu pārvades ātrumu nervā un tā bojājuma pakāpi.

Kāju asinsvadu pārbaude
Nekompensēta diabēta hroniska komplikācija ir arī kāju asinsvadu sašaurināšanās, kuras beigu stadija ir diabētiska gangrēna. Pārbaude jāsāk ar kāju ādas elastīguma novērtēšanu, ādas krāsas un apasiņošanas apskati. Pārbauda perifēro pulsu virs kāju asinsvadiem dažādās vietās. Pacientiem ar 1. tipa diabētu tas jādara piecus gadus pēc saslimšanas sākuma reizi gadā, 2. tipa diabēta pacientiem – pēc diagnozes noteikšanas un tad reizi gadā. Ja trūkst pulsācijas, tiek veikts īpašs ultraskaņas izmeklējums – duplekssonogrāfija kāju artērijām.

Autonomās neiropātijas kontrole
Autonomā neiropātija skar katru autonomi inervētu orgānu sistēmu. Lai to kontrolētu, jāpārbauda visas orgānu sistēmas (sirds un asinsvadu sistēma, kuņģa un zarnu trakts, urīnizvadsistēma, seksuālā funkcija).

Ķermeņa svars 
Liekais svars pasliktina cukura diabēta gaitu un rada pretestību audos pret personisko insulīnu, tāpēc atmaksājas cīņa par katru kilogramu. Pēc saslimšanas ķermeņa masas indekss jānosaka katrā ārsta apmeklējuma reizē. Vidukļa un gurnu apkārtmēru nepieciešams mērīt reizi gadā.

Asinsspiediens 
Paaugstināts asinsspiediens kopā ar dekompensētu diabētu veicina agrāku hronisko komplikāciju rašanos un attīstību. Asinsspiediens jākontrolē katrā apmeklējuma reizē, bet ne retāk kā reizi četros mēnešos, dažādos diennakts laikos. Īpaši stingra asinsspiediena normalizēšana nepieciešama, ja ir mikroangiopātijas (kapilāru patoloģija). 24 stundu asinsspiediena mērīšanu veic, ja pastāv aizdomas par svārstīgu asinsspiedienu dažādos diennakts laikos un naktīs.

Visi minētie parametri jādokumentē un vismaz reizi gadā jāapspriež ar savu ārstējošo ārstu, kā arī jāizvirza personiskie mērķi savas diabēta kompensācijas uzlabošanai.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *