Juridiskā adrese: Ķekavas novads, Rāmava, Purmaļu iela 12, LV-2111

Ketogēnā diēta

Ketogēna diēta – diēta ar samazinātu ogļhidrātu daudzumu (līdz 20-50g dienā neieskaitot šķiedrvielas vai 5-10% no kopējās uzņemtās enerģijas) un ar paaugstinātu tauku saturu. (Dietitians of Canada, Diet composition – Ketogenic diet., 2018) Mūsdienās ketogēnu diētu izmanto svara samazināšanai un 2. tipa cukura diabēta kontrolei. Tomēr pasaulē, to plaši izmanto bērnu epilepsijas ārstēšanā. (Mahan & Raymond, 2017)

Ideāla ketogēna diēta:

  • 65-75% kaloriju no taukiem;
  • 20-25% kaloriju no olbaltumvielām;
  • 5-10% kaloriju no ogļhidrātiem.

Ketogēna diēta un diabēts.

Ketogēno diētu bieži piedāvā pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (<12 mēneši). Ir pieradīts, ka ketogēna diēta samazina glikēto hemoglobīnu (HbA1c) un ķermeņa svaru, salīdzinot ar diētām ar samazinātu tauku saturu. Tomēr tiek uzskatīts, ka pacientiem ar diabētu drīkst ierobežot ogļhidrātus tikai līdz 130g dienā un tiem jābūt ar samazinātu glikēmisko indeksu. (The Association of UK Dietitians, 2018)

Ketogēnas diētas veidi:

  • Klasiskā ketogēna diēta – diētas pamatā ir 80-90% tauku no kopēja uzņemtu kaloriju daudzuma. Attiecībai starp taukiem un olbaltumvielām kopā ar ogļhidrātiem jābūt no 3:1 līdz 4:1. Galvenais tauku avots ir sviests, augu eļļas un krējumi ar paaugstinātu tauku saturu. Olbaltumvielu avots ir zivis, gaļa un olas. Ogļhidrātu avots (no 20g līdz 50g dienā) ir dārzeņi un augļi.
  • MCT ketogēna diēta – 30% no kopējiem taukiem ir vidēji garas taukskābes (kokosriekstu eļļa, piena produkti) un 30% parējās taukskābes (sviests/augu eļļas/krējumi ar paaugstinātu tauku saturu utt.)
  • Modificēta ketogēna diēta – 20g ogļhidrātu dienā, bet olbaltumvielas un taukus lieto bez ierobežojumiem.
  • Ketogēna diēta ar samazinātu glikēmisko indeksu – ogļhidrātu avots ir augļi un dārzeņi ar samazinātu glikēmisko indeksu. Tomēr olbaltumvielas un taukus lieto bez ierobežojumiem. (Dietitians of Canada, Nervous System – Pediatric/Paediatric Epilepsy: Ketogenic Diet, 2018)

Ketogēnās diētas labvēlīgā ietekme uz veselību

Ar ketogēnu diētu var efektīvi zaudēt svaru, jo tiek samazināts uzņemto kaloriju daudzums un uzturā mazāk tiek lietots pievienotais cukurs (saldinātie dzērieni, kulinārijas izstrādājumi). Tomēr nav pieadīts, ka ketogēna diēta samazina kardiovaskulāro slimību risku. (Dietitians of Canada, Diet composition – Ketogenic diet., 2018)

Vairākos pētījumos ir noskaidrots, ka ketogēna diēta (<50g ogļhidrātu vai <10% ogļhidrātu no kopējas uzņemtas enerģijas daudzuma) samazina aptaukošanās risku. Ketogēna diēta palīdz efektīvākai svara samazināšanai, salīdzinot ar diētām ar samazinātu tauku daudzumu. Ir pieradīts, ka ketogēna diēta samazina kopējo triglicerīdu līmeni asinīs un paaugstina augsta blīvuma un zema blīvuma lipoproteīnus, kuru daudzums samazināsies, pārtraucot ketogēnu diētu. Ketogēna diēta var samazināt risku saslimst ar aterosklerozi, salīdzinot ar diētām ar zemu tauku saturu. (Dietitians of Canada, Diet Composition – Low Carbohydrate., 2018)

Ilgstoša ketogēna diēta var izraisīt veselības komplikācijas

Ketogēnas diētas sekotājiem draud risks dabūt uzturvielu ( C vit., K vit., Magnijs, Kālijs, folskābe) kā arī šķiedrvielu un antioksidantu deficītu, jo uzturā netiek lietoti augļi un dārzeņi pietiekamā daudzumā. Vairākos blogos, ketogēnas diētas mājaslapās iesaka ierobežot ogļhidrātu daudzumu līdz 20g dienā (neieskaitot šķiedrvielas), lai ātrāk izraisītu ketozi. Tomēr ir pieradīts, ka ogļhidrātu ierobežošana līdz 40g dienā var izraisīt ketonūriju (ketonvielu paradīšanās urīnā). (Dietitians of Canada, Diet composition – Ketogenic diet., 2018)

Komplikācijas:

  • Gremošanas sistēmas traucējumi: aizcietējumi, vemšana, caureja un vēdersāpes;
  • Hiperlipidēmija;
  • Nierakmeņu slimība 5-10% gadījumu no cilvēkiem, kuri sekoja ketogēnai diētai;
  • Paaugstināts infekciju risks, jo ir novājinātā imunitāte;
  • Hipoglikēmijas risks; (Webster-Gandy, Madeen, & Holdsworth, 2011)

Secinājumi:

  • Ketogēna diēta ir efektīva svara samazināšanai;
  • Ketogēna diēta samazina glikēto hemoglobīnu (HbA1c);
  • Ketogēna diēta samazina kopējo triglicerīdu daudzumu asinīs un paaugstina augsta blīvuma lipoproteīnus;
  • Ilgstoša ketogēna diēta var izraisīt uzturvielu un antioksidantu deficītu;
  • Nepietiekams šķiedrvielu daudzums uzturā var izraisīt gremošanas sistēmas traucējumus;
  • Ketogēnas diētas sekotājiem ir būtiski monitorēt ketonvielas (reizi nedēļa), plazmas lipīdus un kreatinīnu (katru 3-6 mēnesi), hematūrijas esamību vai neesamību (katru 3 mēnesi) un glikozes līmeni asinīs (reizi nedēļa); (Webster-Gandy, Madeen, & Holdsworth, 2011)

Rakstu sagatavoja: topošā uztura speciāliste Anastasija Suruda

Avotu un literatūras saraksts

1.Dietitians of Canada. (2018). Diet composition – Ketogenic diet. Retrieved from PEN: https://www.pennutrition.com/KnowledgePathway.aspx?kpid=25499

2. Dietitians of Canada. (2018). Diet Composition – Low Carbohydrate. Retrieved from PEN: https://www.pennutrition.com/KnowledgePathway.aspx?kpid=25612

3. Dietitians of Canada. (2018). Nervous System – Pediatric/Paediatric Epilepsy: Ketogenic Diet. Retrieved from PEN: https://www.pennutrition.com/KnowledgePathway.aspx?kpid=21178&trid=21461&trcatid=26

4. Mahan, K. L., & Raymond, L. J. (2017). Krause’s Food & the Nutrition Care Process. Elsevier Inc.

5. The Association of UK Dietitians. (2018). Diabetes/Glucose Intolerance. Retrieved from PEN: https://www.pennutrition.com/searchresult.aspx?terms=diabetes/%20glucose%20intolerance%20interventions

6. Webster-Gandy, J., Madeen, A., & Holdsworth, M. (2011). Oxford Handbook of Nutrition and Dietetics 2 Edition. Oxford University Press.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *