Pirmais raksts sērijā “Salds un vēl saldāks” – Vai mēs zinām pietiekami daudz?

Liekais svars, aptaukošanās un ar to saistītās slimības ievērojami apdraud Eiropas Savienības dalībvalstu un visas pasaules veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju. Lai arī liekajam svaram ir ļoti dažādi cēloņi, cukura patēriņam ir tieša saistība ar vielmaiņas slimībām un netieša cēloņsakarība tajā, ka cukura patēriņš veicina ķermeņa svara un tauku pieaugumu.

Pasaulē jau kādu laiku pieaug tā dēvētā diabēta pandēmija, strauji palielinoties 2. tipa diabēta izplatībai. Ja agrāk tika uzskatīts, ka ar 2.tipa diabētu slimo vienīgi pieaugušie, tad tagad arvien biežāk nepareizu paradumu un uztura dēļ arī bērni saslimst tieši ar 2.tipa diabētu. Tā ir ļoti negatīva tendence.

Mēs pazīstam cukuru jau no senseniem laikiem, un tiek uzskatīts, ka tā dzimtene ir Indija. Cukurs ir atrodams ļoti plašā produktu klāstā, piemēram, konfektēs, kūkās, maizē, jogurtos un pat tajos produktos, kuri lielākai cilvēku daļai neasocējas ar kaut ko saldu, piemēram dažādās mērcēs, konservētos produktos, desās utt. Ievērojami ir pieaudzis cukura apjoms, ko cilvēki uzņem šķidrā veidā, patērējot dzērienus ar augstu cukura saturu. Tiek uzskatīts, ka saldināto dzērienu patēriņa samazināšana var palīdzēt uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un samazināt liekā svara un aptaukošanās risku, attiecīgi, arī 2.tipa diabēta risku.

Mēs, diabēta pacienti, esam pieraduši, ka iepakojuma izpēte ir ikdiena, kas veseliem cilvēkiem var šķist kā nevajadzīgs laika patēriņš. Mēs rūpīgi skatāmies, cik ogļhidrātu ietilpst 100 gramos produkta, cik tauku un olbaltumvielu, lai spētu izrēķināt, vai un cik insulīna vai citu glikozi samazinošu medikamentu mums nepieciešams konkrētajā ēdienreizē. Ja mēs to nedarītu, mēs vienkārši nespētu kontrolēt savu slimību, ikdienu un dzīvi. Diabēta pacienti ir spiesti būt disciplinēti sava uztura izvēlē, dienas ritmā un fizisko aktivitāšu pielāgošanā tam. Varbūt šo pat varētu uzskatīt par vienu no retajām priekšrocībām, slimojot ar tik nopietnu slimību kā diabēts, neatkarīgi no tā veida, jo liela diabēta pacientu daļa, mēģinot izvairīties no vēlīnajām komplikācijām, patiešām uztur veselīgu un aktīvu dzīvesveidu.

Kā veseliem cilvēkiem, tā pirmā, otrā vai kāda cita veida diabēta pacientiem ir svarīgi rūpētiem par savu veselību, samazinot cukura daudzumu ikdienas patēriņā. Šai ziņā būtu tik vienkārši, ja produktus, kas satur cukuru, būtu iespējams aizstāt ar saldinātājiem, kas satur ļoti maz kaloriju un ogļhidrātu, attiecīgi, varētu palīdzēt uzturēt veselīgu svaru un glikozes kontroli. Taču bieži vien apstājamies pie domas, ka neesam īsti droši, vai šie saldinātāji ir labi mūsu veselībai, vai tie nenodara lielāku kaitējumu kā cukurs. Cukura ļaunumu mēs pazīstam, tas ir tā dēvētais “zināmais ļaunums”, taču no saldinātājiem mēz baidāmies savu aizspriedumu un informācijas trūkuma dēļ.

Tieši šī iemesla dēļ darba grupa, kuru veido Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki, ir veikusi pētījumu par saldinātāju un saldināto dzērienu patēriņa tendencēm bērnu un jauniešu vidū, kā arī to ietekmi uz veselību. Par šī pētījuma rezultātiem, kā arī saldinātāju veidiem un lomu mūsu ikdienas ēdienkartē runāsim kādā no nākamajiem rakstiem šai jaunajā rakstu sērijā “Salds un vēl saldāks”, bet tikmēr vēlamies jūs atstāt ar diezgan pozitīvu pētījuma secinājumu – necukura saldinātāji ir atzīti par drošiem, ievērojot Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes regulu noteiktās pieļaujamās dienas devas.

Mērs ir tā vērtība, kas mums būtu jāmācās ik dienas, jo ikviens produkts, viela, process vai aktivitāte, kas pārsniedz savu mēru, var kaitēt mūsu fiziskajai un/vai garīgajai veselībai. Mūsdienās, kad pieejams tik plašs informācijas klāst, būtu jāizmanto tā pozitīvie aspekti un nepārtraukti jāizglīto sevi par to, kā palīdzēt sev pašam un saviem tuviniekiem. Sekojiet līdzi rakstu sērijai “Salds un vēl saldāks”, lai uzzinātu par saldinātāju vietu mūsu ēdienkartē.

Lai mums visiem stipra veselība!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *